Nokavējuma procenti un līgumsods: svarīgākā informācija vienā vietā
Ikdienā, divām pusēm slēdzot darījumu, abas puses parasti ir pārliecinātas par veiksmīgu sadarbību un neparedz iespēju, ka varētu rasties strīdi vai problēmas. Tomēr jebkurās darījuma attiecībās var notikt negaidītas situācijas, tāpēc ir svarīgi līgumā skaidri noteikt atbildību un iespējamās sankcijas gadījumā, ja kāda puse nepilda vai atsakās pildīt savas saistības. Kas ir nokavējuma procenti un līgumsods, ar ko tie atšķiras un ko der zināt?
Kas ir nokavējuma procenti?
Nokavējuma procenti ir soda maksājums, ko kreditors (piemēram, banka, uzņēmums vai valsts iestāde) var pieprasīt no parādnieka par savlaicīgi neveiktu maksājumu. Procenti tiek aprēķināti kā noteikts procentuālais lielums no kavētās summas par katru nokavēto dienu.
- nokavējuma procenti tiek atrunāti līgumā;
- ja līgumā nav iekļauts punkts par nokavējuma procentu piemērošanu, tad tos nevar lūgt piedzīt;
- nokavējuma procentu apjoms nedrīkst pārsniegt pamatparāda summu;
- efektīvs līdzeklis, lai motivētu savlaicīgu maksājumu veikšanu, taču tiem jābūt saprātīgiem un tiesiski pamatotiem.
Piemērs:
Ja uzņēmums kavē 300 EUR maksājumu un līgumā nokavējuma procenti noteikti 0,5% dienā, tad:
- 212 kavētās dienas x 0,5% no 300 EUR = 318 EUR
- Maksimālā piedzenamā summa = 300 EUR (jo nedrīkst pārsniegt pamatparādu).
Cik lieli var būt nokavējuma procenti?
Nokavējuma procentu apmērs Latvijā ir atkarīgs no līguma veida un normatīvajiem aktiem.
1. Ja līgumā nav noteikti nokavējuma procenti
Ja abas puses nav vienojušās par konkrētu nokavējuma procentu apmēru, tiek piemērots Civillikumā noteiktais jeb vispārējais nokavējuma procentu apmērs, kas ir 6% gadā.
2. Līgumā noteiktie noteiktie nokavējuma procenti
Abas puses šajā gadījumā vienojas un līguma ietvaros atrunā nokavējuma procentu lielumu, bet tiem ir jābūt samērīgiem, lai tie būtu taisnīgi un izpildāmi tiesas ceļā, ja nepieciešams.
Kas ir likumiskie nokavējuma procenti?
Likumiskie nokavējuma sodi ir likumā noteiktie soda maksājumi, kas tiek piemēroti, ja kāda puse kavē vai nepilda savas saistības, piemēram, kavē maksājumu vai nesniedz pakalpojumu līgumā noteiktajos termiņos. Šie sodi tiek piemēroti neatkarīgi no pušu vienošanās un ir noteikti likumā vai normatīvajos aktos.
Galvenie likumiskie nokavējuma sodi Latvijā:
Likumiskie nokavējuma sodi tiek noteikti, ņemot vērā likumdošanu, kas regulē saistību nepildīšanu un kavēšanu. Tie ir:
1.Civilllikuma nokavējuma procenti
Civillikuma 1765. pants nosaka, ja līgumā nav atrunāti nokavējuma procenti, tiek piemēroti 6% gadā. Pants attiecas uz privātpersonu un uzņēmumu saistībām, ja vien nav spēkā citi speciāli atrunāti noteikumi.
2. Komercdarījumu nokavējuma procenti
Tie ir likumiskie nokavējuma sodi starp uzņēmumiem vai starp uzņēmumu un valsti. Procentu likme tiek pārskatīta vienreiz gadā. Tiek piemēroti 8% gadā.
3. Nokavējuma nauda nodokļu parādiem
Nokavējuma procenti tiek piemēroti nodokļu maksājumu kavējumiem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un tos aprēķina par katru nokavēto dienu. Kas ir 0,05% dienā (jeb 18,25% gadā).
Latvijā nokavējuma procenti nedrīkst pārsniegt 8% gadā no nenokārtotās summas, ja līgumā nav noteikti citi procenti. Kā arī, kā jau augstāk tika minēts - nokavējuma procentu apjoms nedrīkst pārsniegt pamatparāda summu.
Procentu kalkulatoru vari atrast šeit.
Kas ir līgumsods?
Patētāju tiesību aizsardzības centra vadlīnijas norāda, ka “Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā jeb konkrētā termiņā”. Vienkāršiem vārdiem sakot, līgumsods ir noteikta naudas summa, ko līgumslēdzēja puse apņemas maksāt otrai pusei, ja gadījumā kaut kādu iemeslu dēļ līgums netiek pildīts vai tiek pārkāpts.
- Līgumsods tiek atrunāts abu iesaistīto pušu noslēgtajā līgumā;
- ja līgumā nav atrunāts un iekļauts punkts par līgumsodu, tad to nevar lūgt piedzīt no parādnieka;
- līgumsods ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.
Piemērs:
Ja Tev līgumā ar otru pusi ir atrunāts, ka par preces piegādes termiņa kavējumu ir piemērojams līgumsods 50,000 euro apmērā, tas nozīmē, ka, ja puse, nebrīdinot Tevi, kavēs preces piegādi (vai pakalpojuma izpildi) Tev ir tiesības pieprasīt no tās vienreizēju līgumsodu 50,000 euro apmērā.
Ar ko atšķiras līgumsods un nokavējuma procenti?
Līgumsods un nokavējuma procenti abi ir sankcijas par līguma saistību nepildīšanu, taču tiem ir būtiskas atšķirības:
Piemērs:
Ja uzņēmums kavē nomas maksājumu:
Nokavējuma procenti tiks aprēķināti par katru dienu, kamēr maksājums netiek veikts.
Līgumsods var tikt noteikts, piemēram, ja īrnieks pārtrauc līgumu pirms termiņa vai nemaksā ilgstoši.
Gan nokavējuma procenti, gan līgumsodi ir svarīgas līguma izpildes sastāvdaļas, kas palīdz nodrošināt saistību izpildi un garantē taisnīgumu, ja kāda puse neizpilda savas saistības. Ir būtiski rūpīgi izskatīt un noteikt šos punktus līgumā, lai nākotnē varētu izvairīties no nevajadzīgiem strīdiem un neskaidrībām. Līgumsodam un nokavējuma procentiem jābūt samērīgiem un pamatotiem, jo nesamērīgi augstas sankcijas var tikt samazinātas tiesā. Tādējādi rūpīgi sastādīts līgums, kas ietver skaidrus noteikumus par sankcijām, palīdzēs aizsargāt abas puses un nodrošinās drošu un veiksmīgu sadarbību.
