Kas ir inflācija un kā tā ietekmē Latvijas ekonomiku?

Kas ir inflācija?

Vienkāršiem vārdiem, inflācija ir vispārējs preču un pakalpojumu cenu pieaugums noteiktā laika periodā, kas samazina naudas pirktspēju. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka par to pašu naudas summu laika gaitā vari nopirkt mazāk nekā iepriekš. Piemēram, ja siers šodien maksā 3,45 eiro, tad jau pēc gada tas maksās jau 3,65. Tas nozīmē, ka inflācija ir palielinājusi konkrētā produkta cenu un naudas vērtība ir samazinājusies.

Noskaties video materiālu par to, kas ir inflācija šeit.

Kas izraisa inflāciju?

Inflāciju var izraisīt dažādi faktori. Parasti inflācijas cēloņi tiek iedalīti divās kategorijās: pieprasījuma inflācija un piedāvājuma  jeb izmaksu inflācija.

Pieprasījuma inflācija:

Naudas daudzums pieaug straujāk nekā preču un piedāvājumu daudzums jeb pieaug patēriņš un pieprasījums pārniedz piedāvājumu. Šādā situācijā uzņēmumi, redzot lielu pieprasījumu, paaugstina cenas, jo patērētāji ir gatavi maksāt vairāk.

Pieprasījuma inflācijas galvenie cēloņi:

• ienākumu palielināšanās – cilvēkiem palielinās darba algas vai citi ienākumi un viņi sāk vairāk tērēt savus līdzekļus, tādējādi palielinot pieprasījumu pēc kādas preces;
• zemu procentu likmju kredīti - cilvēki un uzņēmumi aizņemas vairāk, jo aizņēmuma izmaksas ir zemākas, kas palielina kopējo naudas apgrozību ekonomikā un veicina pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem;
• eksporta pieaugums – pieaugot eksportam, uzņēmumi vairāk sāk pārdot savu produkciju ārpus savas valsts robežām, kas var radīt deficītu vietējā tirgū un veicināt cenu kāpumu, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu;
• valdības palielināti izdevumi (piemēram, subsīdijas, infrastruktūras projekti).

Piedāvājuma (izmaksu) inflācija:

Piedāvājumu inflācija rodas tad, kad pieaug ražošanas izmaksas un samazinās preču piedāvājums. Piemēram, ja uzņēmumam palielinās izmaksas, piemēram, izejvielām vai darbaspēkam, tad uzņēmuma vadītāji šo sadārdzinājumu bieži vien pārnes uz patērētājiem, proti, palielinot preču un pakalpojumu cenas.

Ražošanas izmaksas var palielināties, ja:

• ir izmaiņas nodokļos - ja valdība palielina nodokļus vai ievieš stingrākus vides un drošības noteikumus, uzņēmumiem rodas papildu izdevumi;
• algas pieaugums - tas palielina uzņēmumu darbaspēka izmaksas;
• izejvielu cenu pieaugums – augot izejvielu cenām (piemēram, naftas, elektrības vai pārtikas izejvielu cenas), tad sadārdzinās arī ražošana un transports;
• streiki – tiek īslaicīgi pārtraukta ražošana un rodas preču iztrūkums.

Kā tiek aprēķināta inflācija?

Inflācija parasti tiek aprēķināta, izmantojot patēriņa cenu indeksu. Šis indekss atspoguļo preču un pakalpojumu cenu izmaiņas, kuras patērētāji iegādājas ikdienā.

• Vispirms tiek noteikts patēriņa preču cenu grozs. Latvijā patēriņa grozā ietilpst vairāk nekā 500 preču cenas un tiek apsekots vairāk nekā 2000 tirdzniecības vietu. Katru mēnesi tiek novērots, kā mainās šo preču cenas.
• Tiek noteiktas preču cenas dažādos laikos – salīdzinot cenas šogad un pagājušajā gadā.
• Tiek aprēķināts patēriņa cenu indekss (PCI) pēc formulas:

• Un aprēķina inflācijas procentu pēc sekojošas formulas:

Piemērs:

Ja PCI pagājušajā gadā bija 100 un šogad ir 105, tad:

Tas nozīmē, ka inflācija ir 5% un vidējais cenu līmenis ir pieaudzis par 5%.

Kā tiek izteikta inflācija?

Inflāciju izsaka procentos. Inflāciju iedala:

• Zema inflācija vai nodrošināta cenu stabilitāte – gada inflācija ir tuvu, bet zem 2%.
• Mērena inflācija, ja inflācijas temps ir zem 10% (viencipara).
• Strauja inflācija, ja tās temps pārsniedz 10% (divciparu).

Kas aprēķina inflāciju?

Latvijā inflāciju aprēķina Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Pārvalde katru mēnesi apkopo datus par preču un pakalpojumu cenām tirdzniecības vietās un aprēķina patēriņa cenu indeksu, kas arī vēlāk parāda cenu izmaiņas noteiktā laika periodā. Inflāciju valstī arī analizē Latvijas Banka, kas izmanto iegūto informāciju, lai izstrādātu monetāro politiku un lemtu par ekonomiskajiem pasākumiem.

Inflācija Latvijā 2025. gadā:

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka janvārī gada inflācija Latvijā sasniedza 3%, kas ir samazinājusies salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad tā bija 3,3%. Inflāciju 2025. gadā galvenokārt ietekmēja pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums par 4,6%, kas veidoja 1,2 procentpunktus no kopējās inflācijas.

Eksperti prognozē, ka inflācija 2025. gadā kritīsies un vidējā inflācija 2025. gadā būs zem 3%, ko lielā mērā noteiks augstākas pārtikas un pakalpojumu cenas. Tomēr cenu pieaugums būs mērens salīdzinājumā ar algu pieaugumu, kas šogad varētu sasniegt 6%, tāpēc tas nozīmīgi neietekmēs iedzīvotāju pirktspēju un patēriņu.

Lai sekotu līdzi inflācijas izmaiņām un aprēķinātu, kā cenu pārmaiņas ietekmē Tavus personīgos izdevumus, vari izmantot Centrālās statistikas pārvaldes inflācijas kalkulatoru.

Inflācijas kalkulators

 Centrālās statistikas pārvaldes inflācijas kalkulatoru vari atrast šeit.

Ko inflācija ietekmē visvairāk?

• Cilvēki ar fiksētiem ienākumiem – tie ir visi cilvēki, kas saņem fiksētu mēneša algu. Piemēram, pensionāri, skolotāji. Iemesls ir sekojošs - viņu ienākumi nepalielinās tik ātri kā cenas, tāpēc viņiem kļūst grūtāk segt ikdienas izdevumus.
• Cilvēki ar zemiem ienākumiem - šī iedzīvotāju grupa īpaši cieš no inflācijas, jo lielāko daļu savu ienākumu viņi tērē pamatvajadzībām, piemēram, pārtikai, mājoklim, komunālajiem pakalpojumiem un transportam. Kad šo preču un pakalpojumu cenas pieaug, viņiem ir mazāk iespēju samazināt izdevumus vai pielāgot savu budžetu.
• Uzkrājumu veidotāji - tie ir cilvēki, kas uzglabā naudu termiņnoguldījumos, valsts vērtspapīros, uzņēmumu obligācijās un akcijās. Inflācija samazina naudas uzkrājumu kopējo vērtību un arī vēlmi turpināt uzkrāt.
• Naudas aizdevēji - tie ir cilvēki, uzņēmumi un finanšu iestādes, kas izsniedz aizdevumus un kredītus. Inflācija negatīvi ietekmē aizdevējus, jo tā samazina naudas vērtību laika gaitā.

Inflācija ir nozīmīgs ekonomikas rādītājs, kas ietekmē gan valsts saimniecisko situāciju, gan iedzīvotāju ikdienas dzīves līmeni. Lai arī neliels cenu pieaugums var veicināt ekonomisko attīstību, straujš inflācijas kāpums var radīt būtiskas problēmas – samazināt cilvēku spēju iegādāties preces un pakalpojumus, palielināt dzīves dārdzību un negatīvi ietekmēt uzņēmumu darbību.

Altero.lv iesaka sekot līdzi ekonomikas procesiem un veikt atbilstošus pasākumus – gan valsts līmenī, regulējot monetāro un fiskālo politiku, gan individuāli, gudri plānojot savus finanšu resursus. Ilgtermiņā stabila inflācijas kontrole nodrošina līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju labklājību.