Crypto un finanšu demokratizācija

Ar Bitcoin pie stūres, kriptovalūta piedzima ar cēliem mērķiem. Izmantojot revolucionāro blokķēdes tehnoloģiju, kas to darbināja, tika paredzēts, ka digitālā monēta izlīdzinās finanšu spēles nosacījumus, likvidēs tādus starpniekus kā bankas un varbūt pat pilnībā aizstās fiat naudu. Kriptovalūta bija liberālu skolēnu fantāzijas piepildījums. Lai arī neviens nevar vainot entuziastus par lielajām ambīcijām, patiesība ir tāda, ka ne bankas, ne arī Fiat valūtas nav aizgājuši prom, un kriptonauda no attāluma nerada draudus nevienam.

Tomēr notiek tas, ka tradicionālie kapitāla tirgi sāk iekļaut blokķēdes tehnoloģiju un digitālos aktīvus, un koronavīrusa pandēmija šo procesu tikai paātrina.

Tika paredzēts, ka kriptovalūta demokratizēs finanses, tāpat kā internets demokratizēja saturu un iespējas. Pirms interneta, satura izveide bija paredzēta tikai žurnālistiem un reklāmu aģentūru radošajām nodaļām. Runājot par digitālo valūtu, šis salīdzinājums tiek izmantots ļoti bieži. Mūsdienās, ja cilvēks regulāri nepublicē saturu, ko var redzēt visa pasaule, tas var izskatīties dīvaini Tas pats attiecas uz mūsdienu finansēm un, tāpat kā sociālie mediji ir demokratizējuši saturu, digitālie aktīvi atrodas pie finanšu demokratizācijas stūres.

Bet kā kriptovalūta varēja sasniegt šādus ambiciozus mērķus?

Blokķēde, blokķēde un vēlreiz blokķēde. Šai rūpniecību veidojošai tehnoloģijai ievads vairs nav nepieciešams. Blokķēde ļauj kriptogrāfijai atdalīt masas no uzliktās nastas uzticēties arhaiskai banku birokrātijai un slēgtu durvju monetārajai politikai, kas bagātajiem piešķir prioritāti pār visiem pārējiem. Likvidējot starpnieku, kriptovalūta ļauj cilvēkiem apiet apgrūtinošās maksas, procentu likmes un citus ierobežojumus, ko nosaka tradicionālās finanšu iestādes.

Tomēr, uz šodienu Bitcoin nav sasniedzis plašu atbalstu. Protams, tā cena ir nostabilizējusies starp 8'000 un 11'000 ASV dolāriem, un to maksājuma protokolā ir veikti uzlabojumi, Lightning Network maksājums, kas tika pasludināts par risinājumu kriptovalūtas mērogojamības problēmai. Bet, lai Bitcoin vai kāds cits altcoin kaut ko demokratizētu, tam jātiek pieņemtam lielā mērogā.

Galvenais ir nevis tradicionālo finanšu iestāžu gāšana, bet gan to pielāgošana blokķēdes tehnoloģijai, kura ir ievērojami pārāka par IT sistēmām, kas nāca pirms tās. Vienā vārdā – tokenizācija.

Tokenizācija — tā ir uzskaites transformācija un aktīvu pārvaldības process, kurā katrs aktīvs tiek parādīts kā digitālais tokens. Tokenizācijas būtība – digitālo analogu izveidošana reālām vērtībām, lai ar tām varētu ātri un droši strādāt. Piemēram, maiznīcas īpašnieks izveido elektroniskās uzskaites sistēmu, kurā viņš emitē digitālās saistības maizītēm – tokeniem. Ar pietiekami labu reputāciju maiznīcas īpašnieks var iepriekš pārdot maizītes, realizējot tokenus tirdzniecības platformās internetā. Tādā gadījumā jebkurš tokenu īpašnieks var atnākt uz maiznīcu un vienu tokenu apmainīt pret vienu maizīti.

Tokenizācija lēnām izplatās visā pasaulē, īpaši Eiropā, kur tā sāk veidot kontinenta finanšu nākotni. Piemēram, Malta bija pirmā valsts, kas pieņēma tiesisko regulējumu, kas pārvalda digitālos aktīvus un blokķēdi. Maltas izstrādātā sistēma priekš Distributed Ledger Technologies (DLT) rada jaunas uzņēmējdarbības iespējas tokenizētā, regulētā vidē.

Tokenizācijas priekšrocības ir likviditāte un pieejamība. Tokenizētos aktīvus var viegli tirgot un izplatīt lielākam skaitam investoru par zemākām maksām. Mūsdienās ieguldījumi vērtspapīros pārsvarā ir tikai privātpersonām ar lieliem ienākumiem. Vidējiem cilvēkiem, kas vēlas ieguldīt, ir izdevīgāk iegādāties tikai nelielu daļu aktīvu, nevis visu.

Saskaņā ar Federālo rezervju aptauju par patērētāju finansēm, 2019. gadā 55% akciju piederēja amerikāņiem. Tokenizācijai izplatoties, šis skaitlis pieaugs.

Digitālo žetonu dalīšana un pārnesamība sniedz iespēju jebkura lieluma investoriem piedalīties investīciju iespēju īpašumtiesībās un tādejādi arī iespēju pelnīt pasīvus ienākumus. Dēļ tā, ka digitālos aktīvus var sadalīt mazākās akcijās, kas pastāv mūsdienu biržās, cilvēki, kuriem varētu nebūt tik daudz naudas ko ieguldīt, tomēr var to paveikt atbilstoši savām finansiālajām iespējām, ja vien viņiem ir interneta savienojums.

Tokenizācija piedāvā arī lielāku darījumu caurskatāmību, jo viss tiek ierakstīts blokķēdē. Darījumi ir arī nemainīgi: ja investors ir iegādājies tokenu, neviens nevar izdzēst viņa īpašumtiesības.

Tāpat kā lielākajā daļā tehnoloģiju, kas maina pasauli, kriptogrāfija darbosies esošajās sistēmās, tā vietā, lai radītu reālas pārmaiņas to sabrucinot. Neatkarīgi no tā, kas notiks ar Bitcoin un citām kriptovalūtām nākotnē, mēs sāksim pamanīt lielāku skaitu.

Remijs Džeikobsons, RealT valdes priekšsēdētājs pauž savu viedokli Nasdaq.